IKT un termini

Ikdienā bieži sastopami tādi anglicismi kā “nočekot”, “fīlings”, “okei” u.c. Piemēram, varam “nočekot” jaunākās izmaiņas kolēģa programmatūras kodā vai arī tās “apskatīt”. Šajā gadījumā šķiet, ka vārds “nočekot” iekļauj plašāku nozīmi, ar to var raksturot plašāku darbību kopumu, proti, gan apskatīt, gan sniegt atsauksmi mutvārdu vai rakstiskā formā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) profesionāļu savstarpējā ikdienas komunikācijā bieži sastopami anglicismi. Iespējams, tas saistīts ar to, ka IKT termini galvenokārt tiek radīti angļu valodā un pēc tam lokalizēti citās valodās. Vairums jaunu IKT terminu rodas profesionālajā vidē, kur saziņa notiek angļu valodā. Svarīgi būtu arī minēt faktu, ka anglicismu lietošana atvieglo ikdienas komunikāciju, jo termini angļu valodā mēdz būt nepārprotamāki, vieglāk saprotami, viennozīmīgāki vai tieši pretēji – iekļaut plašāku nozīmi, kā iepriekš minētā vārda “nočekot” gadījumā. 

Programmatūras izstrādes laikā nepieciešamo risinājumu meklēšanai visbiežāk tiek izmatota angļu valoda, kas daudzviet kļuvusi par galveno darba valodu. Internetā pieejamie resursi latviešu valodā ir nepietiekami. Angļu valodā runājošo izstrādātāju kopiena ir ievērojami lielāka un tikai paplašinās. Brīžiem gan šķiet, ka latviešu valoda tiek atstāta novārtā. Iedomāsimies programmētāju sarunu videozvana laikā.

“Jāni, vari nočekot manu kodu?”

“Yes, no problem.”

“Cool.”

“Okay, see you tomorrow then.”

“See you.”

Šis ir tikai vienas sarunas piemērs, kad saruna sākas ar vienu anglicismu, bet pārtop par dialogu angļu valodā. Tas notiek dabiski. Tomēr latviešu valodas saglabāšanas un kopšanas ikdienā jautājums paliek nemainīgs un, mūsuprāt, svarīgs.

Pastāv jēdzieni, kuru apzīmēšanai sabiedrībā oficiālais termins tiek lietots ļoti reti. Piemēram, “piesaistne” ir angļu termina “email attachment” atbilsme, taču tās nostiprināšanās sabiedrībā nav notikusi. Tā vietā mums visiem labāk pazīstams un saprotams ir termins “pielikums”, kas 2008. gadā ticis apstiprināts kā sinonīms terminam “piesaistne”. Šādos gadījumos, kad sabiedrība izvairās lietot novecojušus terminus, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas (ITTE) apakškomisija mēdz sekot sabiedrības viedoklim un nepopulārus terminus mainīt. Šī apakškomisija arī analizē jauno jēdzienu saturu, izvēlas un apstiprina tiem atbilstošos latviskos ekvivalentus.

Pieejami arī citi skaidrojumi, kāpēc atsevišķi termini nenostiprinās sabiedrībā:

 -ja termins ir mainīts, ieraduma pēc biežāk lieto iepriekšējo terminu (skārienekrāns – lieto: skārienjutīgais ekrāns, globālais tīmeklis – lieto arī: tīmeklis),

– garāka vārda vietā labāk lieto vārdu, kas nosauc pamatnozīmi, vai lieto īsāku vārdu, arī žargonā (pārlūkprogramma – lieto: pārlūks),

– nepatīk pārāk “pareizi” un šķietami izskaistināti termini (datne – lieto otru oficiālo terminu: fails; lietotne – lieto: programma, aplikācija, proga).

Ir termini, kuru nozīme var radīt pārdomas, piemēram, kā atšķiras “uninstall”, “deactivate”, “disable” un kā tos būtu pareizi tulkot. Varam pačukstēt, ka termins “deactivate” (deaktivizēt) ir pielīdzināms terminam “disable” (izslēgt, deaktivizēt, atspējot), nevis “uninstall” (atinstalēt). Terminam “uninstall” (atinstalēt) ir norādīta šāda nozīme: “izmest no datorsistēmas aparatūru vai programmatūru”. 

Jaunām iekārtām un tehnoloģijām nosaukumi parasti ir angļu valodā un tām var vēl nebūt pieejami latviskojumi vai arī pieejamie latviskojumi var nebūt nostiprinājušies. Ir termini, kuriem šobrīd nav pieņemts oficiāls atveidojums, piemēram, termins “fanfiction”. To varētu dēvēt par “fanu fikciju” vai “fanu fantastiku”, bet katram terminam ir jātiek sabiedrības pieņemtam un lietotam, lai tas būtu “dzīvs”.

Mēs, iespējams, vēlētos, lai sabiedrībā biežāk tiktu lietots pareizais termins “lietotne”, nevis “aplikācija”, taču sākumpunkts pārmaiņām esam mēs paši. Mēs varam pievērst vairāk uzmanības saziņas valodai, pareizu terminu lietošanai ikdienas komunikācijā un pat tādam sīkumam kā latviešu valodas lietošanai dialogos un polilogos ar kolēģiem. Latviešu valoda ir pelnījusi tikt kopta tieši tāpat, kā mēs ik dienu kopjam savu piemājas dārzu, pagalmu, dzīvokli vai apavus. Būsim sākumpunkts pārmaiņām.